Sanākeme Itālijā – tēma ūdens
No 27.marta līdz 2.aprīlim projekta ietvaros mūsu skolas skolnieces Agate Kviļūna, Agate Āboliņa, Elīza Mazure, Katrīna Galvanauska, Tīna Pudule un skolotājas Anita Dāvīda un Anita Migleniece viesojās Itālijā Mantovā.
Pilsēta atrodas Ziemeļitālijā, Po upes ielejā. Šis reģions ir Itālijas lauksaimniecības un augstas apdzīvotības rajons. Pazīstams ar senajām, tūristu iemīļotajām pilsētām Veronu, Milānu un Venēciju. Dabas pērli Gardas ezeru.
Šīs mobilitātes tēma bija “Ūdens”. Un tas bija likumsakarīgi, ka šī tikšanās notika Mantovā, jo šī pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar ūdeņiem. Pilsētu ieskauj trīs 12. gadsimtā mākslīgi izrakti ezeri.
Itālijas, Grieķijas, Vācijas un Latvijas skolēni iepazīstināja ar vietējo ūdeņu ietekmi uz katras pilsētas iedzīvotāju dzīvi. Pirmajā dienā mūsu skolas skolēni stāstīja par Ogres pilsētas veidošanos un attīstību saistībā ar Ogres upi un Daugavu. Par ģeogrāfiskā stāvokļa ietekmi uz pilsētas kā klimata kūrorta veidošanos gadsimta sākumā, tiltu nozīmi pilsētas apbūvē un iedzīvotāju izvietojumā. Par novada un ES sadarbības projektu īstenošanu augstās dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanā. Par Rīgas HES ūdenskrātuves ietekmi uz Ogres upes noteci, kā rezultātā pilsētas iedzīvotāji, kuri apdzīvo Ogres upes piekrasti, katru gadu cieš no plūdiem. Par slūžu izmantošanu ūdens regulēšanai. Par Dubkalnu ūdenskrātuvi kā lielisku piemēru grants karjeru rekultivācijai un turpmākai izmantošanai iedzīvotāju atpūtas iespēju nodrošināšanai. Par ražošanas, tūrisma un citu nozaru attīstības vēsturi saistībā ar ūdeņiem. Secinājām, ka dzīvojam brīnišķīgā vietā ar augstu gaisa un ūdeņu kvalitāti un nodrošinājumu ar dzeramo ūdeni. Kā perspektīvā risināma problēma tika uzsvērtā visu privāto māju nodrošināšana ar pieslēgumu centralizētajai ūdenspagādes un kanalizācija ūdeņu novadsitēmai.Projekta dalībnieki tika iepazīstināti ar pētījuma“Kādu ūdeni lietojat uzturā?” rezultātiem mūsu skolā, kas norādīja ka ap 60% respondentu izvēlas ūdeni no krāna. Tie norāda, ka daudzi skolēni nav informēti par iespēju lietot šo ūdeni, kurš ir tīrs, un turpina pirkt ūdeni pudelēs vai meklē iespēju dzert filtrētu skolā, kas patiesībā nav mērķtiecīgi un ilgspējīgi, jo rada papildus resursu izmantošanu jomā, kur to varētu nedarīt.
Dienas otrajā daļā devāmies uz Mincio upes dabas parku. Šis parks aptver 45 jūdzes gar Mincio upi un trīspadsmit pašvaldības. Tajā ietilpst arī daudzas vietas, kas iekļautas “Natura 2000” īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā. Viesojāmies amatniecības etnogrāfiskajā muzejā, kurā iepazinām cilvēku dzīvesveidu saistītbā ar niedru kultivēšanu, vākšanu un turpmāko izmantošanu. Savukārt pārgājiens pa dabas parka gājēju un velobraucēju ceļu stiprināja mūsu fizisko formu un sniedza lepnumu par noieto soļu tūkstošu skaitu. Pārgājiens beidzās pilsētā Gracia. Latviešu valodā – pateicība, paldies.
Nākamajā dienā devāmies uz Venēciju. Šīs dienas mērķis bija ne tikai baudīt unikālās kanālu pilsētas arhitektūru, bet iepazīt tās vēsturi siastībā ar nodrošinājumu ar dzeramo ūdeni. Apmeklējām Ūdens muzeju, kura ekspozīcija atklāja Venēcijas akvadukta būvniecības vēsturi kopš 19.gs. beigām, sākot izmantot Brentas upes ūdeņus. Savukārt gida stāstījums pilsētas apskates laikā sniedza iespēju redzēt vietas, kur cilvēki agrāk uzkrāja nokrišņu ūdeņus, lai turpmāk izmantotu sadzīvē. Diemžēl, pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums un investīcijas pilsētā noveda pie tā, ka šobrīd pilsēta ir kritiskā stāvokļī. Rūpnieciskā osta, nafta un citu kravu termināļi, kanālu padziļināšana, jūras gultnes norakšana, ūdens piesārņojums iznīcināja piekrastes un zemūdens biotopus. Tankkuģi un motorlaivas rada regulāru viļņošanos pilsētas kanālos, kas netiek absorbēta. Saimniecības attīstības rezultātā ir praktiski izsūknēti pilsētas gruntsūdeņi, un šobrīd tā ir viena no lielākajām pilsētas problēmām. Šī ekskursija sniedza iespēju pilnveidot ģeogrāfijas zināšanas, jo atklājām ka regulārā pilsētas applūšana rudeņos ir saistīta ar dienvidu vēju darbību, sadzen pilsētā ūdeņus no Adrijas jūras. Mūsu viesošanās laikā Venēcija mūs sveica ar spilgtu Sauli,siltumu un Svētā Marka laukumu visā krāšņumā.
Nākamā diena sākās ar atgriezenisko saiti par gūto pieredzi Venēcijā un Mincio upes dabas parkā. Skolēni un skolotāji pildīja uzdevumus, lai atsvaidzinātu atmiņā informāciju un pārbaudītu savas zināšanas.
Dienas turpinājums bija īpaši saistošs, jo skolēniem bija iespēja vākt ūdens paraugus no ūdeņiem Mantovas ezeros un kanālā. Ķīmijas skolotājas vadībā ieguvām ūdensparaugus, filtrējām tos un iegūto paraugu materiālu novietojām Petri platēs barotnēs. Diemžēl, tik īsā laikā neizdevās novērot baktēriju attīstību, taču iepriekš veiktie pētījumi (mums tika piedāvāts aplūkot iepriekš veidotās barotnes) liecināja, ka Mantovas ūdeņi ir ar augstu piesārņojumu.
Ceturtdien devāmies uz Veronu, pilsētu Adidžes upes krastos. Šķērsojām Scaligero tiltu,kas ir daļa no Castelvecchio cietokšņa un tiek uzskatīta par drosmīgāko un apbrīnojamāko Veronas viduslaiku darbu. Tas tika nopostīts Otrā pasaules kara laikā un 1951. gadā atjaunots.
Iespaidīgākā vieta Veronā noteikti bija Piazza Bra – Veronas lielākais laukums, kas atrodas Veronas vēsturiskajā centrā, kura centrā atrodas antīkais romiešu amfiteātris.
Un kur tad bez Džuljetas nama balkona un skulptūras apskates, priecājoties par jauniešu vēlmi pieskarties šai skulptūrai. Verona pārsteidza ar Torre dei Lamberti – seno rātsnamu un tā laukumu, kurā koncentrējušās krāsņākās Veronas ēkas un kolonnas, kā arī Vissenākais laukuma piemineklis – strūklaka, kas uzbūvēta 1368. gadā.
Diena turpinājās, apmeklējot pilsētu Sirmione pie Gardas ezera. Tā ir termālo ūdeņu pilsēta, kura veic kūrorta funkciju. Garda ezers ir pēc platības lielākais ezers Itālijas teritorijā.Tajā izplūst sēravoti ar dziednieciskām īpašībām. Ķīmiskais sastāvs nodrošina asinsvadu attīrīšanos un būtisku veselības uzlabošanos.
Šajā ekskursijā uz Gardas ezeru apskatījām Katullas grotu, kas ir Ziemeļitālijas iespaidīgākais arheoloģiskais apskates objekts, kur atrodas senas romiešu villas drupas. Villa tika celta starp pirmo gadsimtu pirms mūsu ēras un pirmo gadsimtu mūsu ērā.
Nedēļas iespaidi un sadarbība vainagojās ar skolēnu grupu darbā izveidotu rakstu vietējai Mantovas avīzei “Gazette di Mantova” par tēmu “Kāda būs ūdeņu nākotne?”. Sertifikātu saņemšanas brīdī visi izjutām prieku par labi paveiktu darbu, par izturību un vēlmi turpināt šāda veida sadarbību ar citu valstu skolēniem un skolotājiem.